ABA/uzvedības analīze

Lietišķajā uzvedības analīzē (ABA) eho prasmju apmācība (to bieži sauc par eho treniņu vai eho reakciju apmācību) ir viens no runas attīstības pamatposmiem.

Šīs apmācības mērķis ir iemācīt bērnam precīzi atkārtot dzirdētās skaņas, zilbes, vārdus vai frāzes.

Kāpēc eho apmācība ir nepieciešama?

Eho prasme (echoic) ir pamats lielākajai daļai citu verbālo prasmju. Bez tās ir ļoti grūti attīstīt turpmākās valodas prasmes. Tā vienlaikus palīdz sasniegt vairākus būtiskus mērķus.

• Attīsta vokālo imitāciju. Ja bērns nespēj atkārtot skaņas pēc pieaugušā, viņam būs ļoti grūti iemācīties izrunāt jaunus vārdus.

• Veicina pāreju uz citām verbālajām operācijām. Tiklīdz bērns iemācās precīzi atkārtot vārdu (piemēram, pēc terapeita saka «dod»), šo prasmi ātri pārnes uz mandu (lūgumu – bērns saka «dod», kad patiešām vēlas saņemt rotaļlietu) vai taktu (nosaukšanu – bērns saka «mašīna», ieraugot to attēlā vai realitātē).

• Uzlabo artikulāciju. Eho apmācība palīdz padarīt bērna runu skaidrāku un saprotamāku.

Kā notiek apmācības process?

Apmācība tiek organizēta pēc principa "no vienkāršā uz sarežģīto", izmantojot uzvednes (promptus) un pozitīvu pastiprinājumu.

1. Sagatavošanās posms (novērtēšana)

Pirms apmācības uzsākšanas terapeits izvērtē bērna pašreizējo prasmju līmeni.

• Vai bērns spontāni izdod vokālas skaņas?

• Vai viņš spēj atkārtot vienkāršus patskaņus (piemēram, «A», «U»)?

• Vai viņš var atkārtot līdzskaņus vai vienkāršas zilbes («MA», «PA», «BA»)?

2. Apmācības soļi

Apmācības process parasti norit šādi.

1. Uzmanības piesaistīšana. Terapeits nodibina acu kontaktu ar bērnu.

2. Stimula sniegšana (instrukcija). Terapeits skaidri izrunā mērķa skaņu vai vārdu, piemēram: «Saki: A» vai vienkārši «A».

3. Bērna reakcija. Bērns mēģina atkārtot dzirdēto skaņu.

4. Pastiprinājums (atalgojums).

   • Ja bērns skaņu atkārto pareizi (vai izdara iespējami labāko mēģinājumu atbilstoši savam attīstības līmenim), viņš nekavējoties saņem augsti motivējošu pastiprinājumu (rotaļlietu, kutināšanu, gardumu u.c.) un emocionālu uzslavu.

   • Ja mēģinājums nav veiksmīgs, terapeits izmanto kļūdu korekcijas procedūru, piemēram, vēlreiz skaidrāk izrunā skaņu, uzsverot artikulāciju, vai uz laiku vienkāršo uzdevumu.

Galvenie veiksmīga eho treniņa principi

• Ātrs pastiprinājums. Sākotnējos apmācības posmos pastiprinājumam jāseko pirmās sekundes laikā pēc tam, kad bērns izdod vēlamo skaņu. Tas palīdz bērnam skaidri saprast, par ko viņš tiek uzslavēts.

• Reakcijas veidošanas princips (Shaping). No nerunājoša bērna netiek gaidīts, ka viņš uzreiz pareizi izrunās vārdu «suns». Vispirms tiek pastiprināta skaņa «S», pēc tam zilbe «Su», tad, piemēram, «Sun», un tikai vēlāk – viss vārds.

• Augsta motivācija. Apmācībai jābūt dinamiskai un rotaļīgai. Ja bērnam kļūst garlaicīgi, viņa vokālā aktivitāte samazinās un mācīšanās process kļūst ievērojami lēnāks.

Parasti eho treniņš ir cieši saistīts ar lielās un sīkās motorikas imitācijas prasmju attīstīšanu, jo spēja atkārtot ķermeņa kustības un sejas mīmiku bieži palīdz attīstīt arī spēju atkārtot skaņas un vēlāk – vārdus.

Piedāvāju precīzu tulkojumu latviešu valodā, saglabājot ABA terminoloģiju un zinātnisko stilu.

Spēcīgi rituāli un izteikta tieksme pēc nemainīguma (jeb uzstājīga vienveidības saglabāšana) ir bieži sastopama autisma izpausme. Šāda uzvedība parasti pilda svarīgu funkciju – tā samazina trauksmi un sniedz bērnam kontroles sajūtu pār neparedzamu pasauli.

Lietišķajā uzvedības analīzē (ABA) un kognitīvi biheiviorālajā terapijā (CBT) ir uzkrāta plaša zinātniski pamatotu metožu bāze darbam ar rituālu uzvedību. Galvenais princips ir nevis rupji pārtraukt rituālu, bet pakāpeniski attīstīt uzvedības elastību un mazināt trauksmi.

Zemāk aprakstītas galvenās zinātniski pamatotās intervences un metodes, kas aprakstītas profesionālajā literatūrā.

Izteikta rituāla uzvedība un noturīga tieksme saglabāt nemainīgu vidi un ikdienas norisi (angļu val. insistence on sameness) ir viena no biežāk sastopamajām autisma spektra traucējumu izpausmēm. Šāda uzvedība parasti pilda adaptīvu funkciju – tā palīdz mazināt trauksmi, palielina paredzamības sajūtu un nodrošina bērnam subjektīvu kontroli pār apkārtējo vidi.

Lietišķajā uzvedības analīzē (Applied Behavior Analysis – ABA) un kognitīvi biheiviorālajā terapijā (Cognitive Behavioral Therapy – CBT) ir izstrādātas vairākas zinātniski pamatotas intervences rituālas uzvedības mazināšanai. Mūsdienu pieeju pamatprincips nav rituālu tūlītēja pārtraukšana, bet gan pakāpeniska uzvedības elastības attīstīšana un ar pārmaiņām saistītās trauksmes samazināšana.

Zinātniski pamatotas intervences

Uzvedības funkcionālais novērtējums (Functional Behavior Assessment – FBA)

Intervence vienmēr sākas ar uzvedības funkcionālo novērtējumu, kura mērķis ir identificēt faktorus, kas uztur rituālo uzvedību, kur ir starta punkts

Visbiežāk tiek konstatētas šādas uzvedības funkcijas:

• izvairīšanās no nenoteiktības vai trauksmi izraisošām situācijām;

• sensorā pašregulācija vai pašstimulācija;

• piekļuves nodrošināšana vēlamajiem priekšmetiem, aktivitātēm vai sociālajai uzmanībai.

Funkcionālā analīze ļauj izvēlēties intervenci, kas atbilst konkrētās uzvedības funkcijai.

Ekspozīcijas un reakcijas novēršanas metode (Exposure and Response Prevention – ERP)

metode sākotnēji tika izstrādāta obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšanai, taču pēdējos gados tā ir veiksmīgi pielāgota arī darbam ar personām ar autisma spektra traucējumiem.

Intervences laikā bērns pakāpeniski tiek pakļauts situācijām, kas parasti izraisa nepieciešamību izpildīt rituālu, vienlaikus saņemot atbalstu, lai atturētos no ierastās reakcijas.

Ekspozīcija tiek īstenota pakāpeniski, izmantojot ļoti nelielus uzdevuma sarežģītības pieauguma soļus. Piemēram, ja bērna rituāls ir rotaļlietu izkārtošana precīzā secībā, sākotnēji tiek pieļauta minimāla novirze no ierastā izvietojuma uz dažām sekundēm. Veiksmīga tolerances demonstrēšana tiek nekavējoties pozitīvi pastiprināta. Pakāpeniski tiek palielināts gan ekspozīcijas ilgums, gan izmaiņu apjoms.

Diferencētais pastiprinājums (Differential Reinforcement – DRA/DRI)

Diferencētā pastiprinājuma mērķis ir sistemātiski stiprināt alternatīvu, sociāli adaptīvu uzvedību.

Katrs elastīgas uzvedības piemērs, piemēram, piekrišana mainīt ierasto maršrutu vai izmantot citus apavus, tiek nekavējoties pastiprināts ar individuāli nozīmīgu pastiprinātāju. Tādējādi pakāpeniski tiek veidota saikne starp elastīgu uzvedību un pozitīvām sekām.

Vizuālais atbalsts un pārmaiņu ieviešana

Vizuālie dienas plāni un citas vizuālā atbalsta sistēmas būtiski samazina nenoteiktību un veicina bērna spēju pieņemt pārmaiņas.

Lai pakāpeniski attīstītu elastību, vizuālajā dienas plānā var iekļaut īpašu simbolu, kas apzīmē gaidāmās izmaiņas vai pārsteigumu. Sākotnēji šīs izmaiņas tiek saistītas ar pozitīvu pieredzi, tādējādi veidojot bērnam drošu un pozitīvu attieksmi pret neparedzamām situācijām.

1. Zinātniski pamatotas intervences (Evidence-Based Practices)

Uzvedības funkcionālais novērtējums (Functional Behavior Assessment – FBA)

Jebkura intervence sākas ar uzvedības analīzi. Speciālistam ir jāsaprot, kāpēc meitene tik cieši pieturas pie rituāla.

• Izvairīšanās vai trauksmes funkcija. Rituāls palīdz tikt galā ar bailēm no nezināmā.

• Sensorā funkcija. Pats rituāla izpildes process rada nomierinošu efektu (pašstimulācija).

• Piekļuve vēlamajam. Rituāls ir kļuvis par obligātu nosacījumu, lai iegūtu vēlamo priekšmetu vai aktivitāti.

Ekspozīcijas un reakcijas novēršanas metode (Exposure and Response Prevention – ERP)

Šī metode sākotnēji tika izstrādāta obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšanai, taču veiksmīgi pielāgota arī darbam ar cilvēkiem ar autismu.

Kā tā darbojas?

Bērns sastopas ar situāciju, kas parasti izraisa rituālu (piemēram, kāda manta nav nolikta ierastajā vietā), bet terapeits vai vecāks ar uzvedņu palīdzību un spēcīgu pozitīvu pastiprinājumu palīdz bērnam atturēties no rituāla izpildes.

Ekspozīcija notiek ļoti mazos soļos. Ja rituāls ir rotaļlietu izkārtošana stingrā līnijā, sākumā ļauj vienai rotaļlietai atrasties nedaudz šķībi tikai 2 sekundes. Pēc tam bērnu bagātīgi uzslavē un piešķir īpaši vērtīgu pastiprinātāju. Pakāpeniski palielina gan laiku, gan rituāla izmaiņu apjomu.

Diferencētais pastiprinājums (Differential Reinforcement – DRA/DRI)

Šīs metodes pamatā ir mērķtiecīga un bagātīga elastīgas uzvedības pastiprināšana.

Ja meitene piekrīt doties pa citu ceļu vai uzvilkt citus apavus bez protesta, viņa nekavējoties saņem sev visvērtīgāko pastiprinātāju (žetonus, iecienītāko rotaļlietu, gardumu u.c.). Tādējādi bērns apgūst: „Būt elastīgai ir izdevīgi un droši.”

Vizuālais atbalsts un „izmaiņu” simbola ieviešana

Vizuālo dienas plānu izmantošana samazina trauksmi. Kad bērns redz skaidru dienas struktūru, viņam ir vieglāk pieņemt pārmaiņas.

Metodika.

Paredzamā vizuālajā dienas plānā pakāpeniski ievieš īpašu simbolu (piemēram, jautājuma zīmi vai kartīti „Pārsteigums/Izmaiņas”). Sākumā šīs izmaiņas vienmēr ir patīkamas (piemēram, nodarbības vietā multfilma), lai veidotu mierīgu attieksmi pret ierastās kārtības izmaiņām.

Literatūrā aprakstītās pieejas

Vizuālā atbalsta sistēmas

B. Haddon un M. McKenzie darbos detalizēti aprakstīta vizuālo dienas plānu, sociālo stāstu un vizuālo taimeru izmantošana, lai mazinātu uzvedības rigiditāti un atvieglotu pāreju starp aktivitātēm.

AIM un DNA-V modeļi

AIM (Acceptance, Mindfulness, Meaning) un DNA-V ir mūsdienīgas pieejas, kas integrē ABA un Pieņemšanas un apņemšanās terapijas (Acceptance and Commitment Therapy – ACT) principus.

Šo modeļu mērķis ir nevis novērst rituālus kā pašmērķi, bet attīstīt psiholoģisko elastību, palīdzot bērnam atpazīt un pieņemt savas emocijas, vienlaikus apgūstot adaptīvākas uzvedības stratēģijas.

Reakcijas veidošana (Shaping)

Mary Barbera, John Cooper, Timothy Heron un William Heward darbos detalizēti aprakstīti reakcijas veidošanas (shaping) un uzvedības dzēšanas (extinction) principi. Šīs metodes ļauj sarežģītu rituālu sadalīt mazākās uzvedības vienībās un pakāpeniski aizstāt tās ar funkcionālāku uzvedību.

Sociālie stāsti

Carol Gray izstrādātā sociālo stāstu metode palīdz bērnam izprast sociālās situācijas, paredzēt iespējamās pārmaiņas un apgūt alternatīvas uzvedības stratēģijas. Sociālie stāsti sniedz strukturētu informāciju par situāciju, tās norisi un piemērotām reakcijām, tādējādi samazinot nenoteiktību un trauksmi.

Praktiskie ieteikumi

Praksē nav ieteicams vienlaikus mēģināt mainīt visus bērna rituālus. Efektīvāka pieeja ir izvēlēties vienu rituālu, kas visvairāk ierobežo bērna vai ģimenes ikdienas funkcionēšanu, veikt tā funkcionālo novērtējumu un pakāpeniski ieviest nelielas izmaiņas, sistemātiski pastiprinot katru elastīgas uzvedības izpausmi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus samazināt trauksmi un attīstīt adaptīvākas uzvedības prasmes.

Manuprāt, šī versija vairāk atbilst akadēmiskam rakstam vai metodiskajam materiālam. Tajā izmantota terminoloģija, kas raksturīga Latvijas universitāšu publikācijām un profesionālajai literatūrai psiholoģijā, speciālajā pedagoģijā un ABA jomā. Turklāt ir saglabāti arī starptautiski pieņemtie termini angļu valodā, kas ir ierasta prakse zinātniskos tekstos.